:: wikimiki.org ::
| Parīze |
ParīzeParīze (Paris) - pilsēta Francijas ziemeļdaļā pie Sēnas upes. Francijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta, politiskais, biznesa un kultūras centrs. Tā ir viena no tūristu visapmeklētākajām pilsētām pasaulē. Kopš viduslaikiem Parīze ir viena no Eiropas svarīgākajiem intelektuālajiem un mākslas centriem. Daudzas no Eiropas politiskajām, mākslas un kultūras parādībām ir dzimušas tieši Parīzē.
Eiropas
Parīze ir UNESCO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Svaru un mēru starptautiskā biroja (BIMP) mītnes vieta.
Vēsture
Pirmās rakstītās ziņas par Parīzi, toreiz Lutēciju (Lutetia), sastopamas Cēzara darbā "Piezīmes par Gallu karu" (Commentarii de bello Gallico). Lutēcija toreiz bija gallu cilts Parisii zvejnieku ciemats.
Pēc Verkingoteriksa (Vercingetorix) sacelšanās Lutēcija nokļuva romiešu varā, strauji attīstījās, kaut arī nebija provinces galvaspilsēta. 215.gadā pilsētu sāka saukt par Parīzi. Ap 3.gs izplatās kristietība, pirmais Parīzes bīskaps sv. Denī (Saint Denis) tiek nogalināts Merkura kalnā (Mons Mercurius), kuru pārsauc par Mocekļu kalnu (Mons Martis), tagad tā ir Monmatra, bet nāves vietā uzcelta Sendenī katedrāle - Francijas karaļu kapenes.
464.gadā pilsētu ieņem franku karalis Hilderiks I. Hilderika dēls Hlodviks izvēlas Parīzi par Franku valsts galvaspilsētu, tomēr Kārlis Lielais pārceļ savas valsts galvaspilsētu uz Āheni.
845.gadā Parīzi noposta vikingu sirotāji (sāgas apgalvo, ka tas bija Zviedrijas karalis Ragnārs Lodbroks (Ragnar Lodbrok)).
987.gadā par Francijas karali tiek ievēlēts Kapetingu dinastijas pārstāvis Hugo Kapets (Hugues Capet) un Parīze kļūst par Francijas galvaspilsētu.
Kaut arī iesākumā Francijas karaļa domēns ir tikai Ildefransa, Parīzes nozīmība gadu gaitā aug. 1163.g tiek sākta celt Parīzes Dievmātes katdrāle.
1257.gadā tiek nodibināta Sorbonna - viens no ievērojamākajiem viduslaiku Eiropas garīgajiem centriem. Šeit darbojušies Alberts Lielais, Akvīnas Toms.
Kad 1328.gadā izbeidzas Kapetingu dinastija, uz Francijas karaļa troni pretendē gan angļu Plantageneti, gan franču Valuā dinastija, sākas Simtgadu karš, tāpēc viss XIV.gs Parīzē ir juku, epidēmiju, nemieru un sacelšanās laiks. 1420.gadā Parīzi ieņem angļu karaspēks. 1437.gadā franči atgūst pilsētu.
1534.gadā Parīzē Ignācijs Lojola nodibina Jezuītu ordeni. 1572.gada 23.augustā Parīzē notiek hugenotu slaktiņš - Sv.Bērtuļa nakts.
1682.gadā karalis Luī XIV (Karalis-Saule) pārceļ Francijas galvaspilsētu no Parīzes uz netālo Versaļu.
1789.gada 14.jūlijā ar Bastīlijas ieņemšanu Parīzē sākas Lielā Franču revolūcija.
1804.gada 18.maijā Napoleons Parīzē kronēja sevi par imperatoru.
1815.gadā pēc Vaterlo kaujas Francijā atjaunojas Burbonu dinastija.
1848.gada 22.februārī karalis tiek gāzts, un nodibinās Otrā republika.
1852.gadā Napoleons III nodibina Otro impēriju.
1870.gadā sākas Franču-prūšu karš, 4.septembrī Napoleons III atsakās no troņa un nodibinas Trešā republika. Kara beigās, kad Parīze atrodas prūšu ielenkumā pilsētā nodibinas Parīzes komūna.
Trešās republikas laikā Parīze attīstas ļoti strauji - tiek veikti lieli pārbūves darbi.
1878., 1889. un 1900. gadā Parīzē notiek Vispasaules izstādes, bet 1900.gadā - Olimpiskās spēles. Lielā mērā pateicoties impresionistiem, Parīze kļūst par modernās mākslas centru. Tajā pašā laikā Parīze ir slavena kā "Eiropas grēku galvaspilsēta" ar daudziem bordeļiem, kafejnīcām, kabarē.
1.kara laikā, pateicoties uzvarai Pirmajā kaujā pie Marnas, vācieši Parīzi neieņēma, tomēr tā dažreiz tika bombardēta ar milzīgu lielgabalu - "Lielo Bertu".
Starp pasaules kariem Parīze ir vispāratzīts pasaules mākslas centrs. 1924.gadā Parīzē atkal notiek Olimpiskās spēles, bet 1937.gadā - Vispasaules izstāde ar gigantiskiem Vācijas un PSRS paviljoniem.
1940.gada 14.jūnijā Parīzi gandrīz bez pretošanās ieņem vācu karaspēks. 1944.gada 19.augustā Parīzē sākās pretvācu sacelšanās. Kaut arī Hitlers pilsētas vācu komendantam Dītriham fon Holticam (Dietrich von Choltitz) vairrākkkārt pavēlēja nopostīt pilsētu, komendants ignorēja šīs pavēles, izglābjot pilsētu no nopostīšanas. Parīze tāpēc ir viena no retajām Eiropas pilsētām, kura gandrīz nav postīta pasaules karā.
1968.gada maijā Parīzē sākas studentu nemieri - viens no pagrieziena punktiem Rietumeiropas politiskajā un sociālajā attīstībā.
2005.gada oktobra beigās Parīzes nabadzīgajās priekšpilsētās notiek musulmaņu jaunatnes nemieri.
Ievērojamas vietas
- Elizejas Lauki (Avenue des Champs-Élysées) - Parīzes slavenākā iela.
- Eifeļa tornis (Tour Eiffel) - Parīzes simbols. "Pagaidu" tērauda tornis celts 1889.gadā par godu Vispasaules izstādei.
- Latīņu kvartāls (Quartier Latin) ar Sorbonnu (Sorbonne) - Parīzes studentu rajons kopš viduslaikiem.
- Luvra (Musée du Louvre) - viens no slavenākajiem pasaules mākslas muzejiem.
- Monmatra (Montmartre) - vēsturisks mākslinieku rajons.
- Mulenrūža (Moulin Rouge) - slavens kabarē.
- Panteons (Panthéon de Paris) - ievērojamu franču kapavieta.
- Parīzes Dievmātes katedrāle (Notre Dame de Paris) - Parīzes galvenā baznīca.
- Triumfa arka (Arc de Triomphe) - 1806.gadā sākts un 1836.gadā pabeigts piemineklis Francijas militērajām uzvarām.
- Žorža Pompidū centrs (Centre Georges-Pompidou) - slavens modernās mākslas muzejs.
Cilvēki
Parīzē dzimuši:
- Adolfs Adāns (Adolphe Adam) (1803-1856) - komponists.
- Izabella Adžāni (Isabelle Adjani) (1955-) - aktrise.
- Luī Aragons (Louis Aragon) (1897-1982) - rakstnieks.
- Šarls Aznavūrs (Charles Aznavour) (1924-) - dziedātājs.
- Bridžita Bardo (Brigitte Bardot) (1934-) - aktrise.
- Antuāns Bekerels (Antoine Henri Becquerel) (1852-1908) - fiziķis.
- Pjērs-Žans Beranžē (Pierre-Jean de Béranger) (1780-1857) - dziesminieks.
- Anrī Bergsons (Henri Bergson) (1859-1941) - filozofs.
- Sāra Bernāra (Sarah Bernhardt) (1844-1923) - aktrise.
- Sirano de Beržeraks (Cyrano de Bergerac) (1619-1655) - dramaturgs.
- Liks Besons (Luc Besson) (1959-) - kinorežisors.
- Pjērs Bezjē (Pierre Bézier) (1910-1999) - inženieris.
- Žiljeta Binoša (Juliette Binoche) (1964-) - aktrise.
- Žoržs Bizē (Georges Bizet) (1838-1875) - komponists.
- Šarls Bodlērs (Charles Baudelaire) (1821-1867) - dzejnieks.
- Pjērs Bomaršē (Pierre de Beaumarchais) (1732-1799) - dramaturgs.
- Simona de Bovuāra (Simone de Beauvoir) (1908-1986) - filozofe.
- Žans-Batists Dalambērs (Jean Baptiste d'Alembert) (1717-1783) - matemātiķis.
- Gī Debors (Guy Debord) (Guy Debord) (1931-1994) - mākslinieks.
- Edgars Degā (Edgar Degas) (1834-1917) - gleznotājs.
- Katrīne Denēva (Catherine Deneuve) (1943-) - aktrise.
- Žils Delēzs (Gilles Deleuze) (1925-1995) - filozofs.
- Aleksandrs Dimā (dēls) (Alexandre Dumas fils) (1824-1895) - rakstnieks.
- Rūdolfs Dīzelis (Rudolf Diesel) (1858-1913) - inženieris.
- Anatols Franss (Anatole France) (1844-1924) - rakstnieks.
- Žans Fuko (Jean Foucault) (1819-1868) - fiziķis.
- Žans-Liks Godārs (Jean-Luc Godard) (1930-) - kinorežisors.
- Pols Gogēns (Paul Gauguin) (1848-1903) - gleznotājs.
- Šarls Guno (Charles Gounod) (1818-1893) - komponists.
- Izabella Ipēra (Isabelle Huppert) (1955-) - aktrise.
- Nikolā Karno (Nicolas Carnot) (1796-1832) - matemātiķis.
- Pjērs Kirī (Pierre Curie) (1859-1906) - fiziķis.
- Žans-Batists Koro (Jean-Baptiste Corot) (1796-1875) - gleznotājs.
- Ogistēns Košī (Augustin Cauchy) (1789-1857) - matemātiķis.
- Pjērs de Kubertēns (Pierre de Coubertin) (1863-1937) - mūsdienu Olimpisko spēļu radītājs.
- Fransuā Kuperēns (François Couperin) (1668-1733) - komponists.
- Fransuā de Larošfuko (François de La Rochefoucauld) (1613-1680) - rakstnieks.
- Antuāns de Lavuazjē (Antoine de Lavoisier) (1743-1794) - ķīmiķis.
- Elifass Levi (Eliphas Levi) (1810-1875) - mistiķis.
- Adriēns Ležāndrs (Adrien Legendre) (1752-1833) - matemātiķis.
- Žans-Etjēns Liotārs (Jean-Étienne Liotard) (1702-1789) - gleznotājs.
- Andrē Malro (André Malraux) (1901-1976) - rakstnieks.
- Eduārs Manē (Édouard Manet) (1832-1883) - gleznotājs.
- Žoržs Meljess (Georges Méliès) (1861-1938) - kinorežisosrs.
- Prospērs Merimē (Prosper Mérimée) (1803-1870) - rakstnieks.
- Somersets Moems (Somerset Maugham) (1874-1965) - rakstnieks.
- Klods Monē (Claude Monet) (1840-1926) - gleznotājs.
- Pjērs Omidjārs (Pierre Omidyar) (1967-) - uzņēmējs.
- Fransuā Ozons (François Ozon) (1967-) - kinorežisors.
- Vilfredo Pareto (Vilfredo Pareto) (1848-1923) - ekonomists.
- Šarls Pero (Charles Perrault) (1628-1703) - rakstnieks.
- Edīte Piafa (Edith Piaf) (1915-1963) - dziedātāja.
- Fransiss Pikabia (Francis Picabia) (1879-1953) - mākslinieks.
- Fransiss Pulenks (Francis Poulenc) (1899-1963) - komponists.
- Ogists Rodēns (Auguste Rodin) (1840-1917) - tēlnieks.
- marķīzs de Sads (Marquis de Sade) (1740-1814) - augstmanis.
- Žorža Sanda (George Sand) (1804-1876) - rakstniece.
- Žans-Pols Sartrs (Jean-Paul Sartre) (1905-1980) - filozofs.
- Žoržs Serā (Georges Seurat) (1859-1891) - gleznotājs.
- Filips Starks (Philippe Starck) (1949-) - dizainers.
- Klods Šabrols (Claude Chabrol) (1930-) - kinorežisors.
- Žans-Martēns Šarko (Jean-Martin Charcot) (1825-1893) - neirologs.
- Žaks Širaks (Jacques Chirac) (1932-) - politiķis.
- Šarls Taleirāns (Charles Talleyrand) (1754-1838) - diplomāts.
- Fransuā Trifo (François Truffaut) (1932-1984) - kinorežisors.
- Voltērs (Voltaire) (1694-1778) - filozofs.
- Emīls Zolā (Émile Zola) (1840-1902) - rakstnieks.
- Anrē Žids (André Gide) (1869-1951) - rakstnieks.
- Anrī Žifārs (Henri Giffard) (1825-1882) - izgudrotājs.
- Frederiks Žulio-Kirī (Frédéric Joliot-Curie) (1900-1958) - fiziķis.
- Irēna Žulio-Kirī (Irène Joliot-Curie) (1897-1956) - fiziķe.
Category:Parīze
Category:Francijas pilsētas
Category:Francija
als:Paris (Stadt)
ko:파리 시
ja:パリ
simple:Paris
th:ปารีส
FrancijaFrancija (pilnais nosaukums Francijas Republika, franču valodā: République française vai France) ir valsts, kuras pamatteritorija atrodas Rietumeiropā un kurai pieder arī vairākas salas un teritorijas citos kontinentos.
Valsts iekārta Francijā ir demokrātija, kas ir organizēta kā unitāra pusprezidentāla republika. Tā ir attīstīta valsts, kuras ekonomika 2003. gadā bija 5. lielākā pasaulē.
Francija ir viena no Eiropas Savienības, NATO un ANO dibinātājvalstīm, pastāvīgā ANO Drošības Padomes locekle un viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli kodolieroči.
Skat. arī
- Francijas pilsētu uzskaitījums
Category:Ģeogrāfija
Category:Republikas
-
als:Frankreich
fiu-vro:Prantsusmaa
ja:フランス
ko:프랑스
ms:Perancis
simple:France
th:ประเทศฝรั่งเศส
zh-min-nan:Hoat-kok
TūrismsTūrisms ir atpūtas un sporta veids, ceļojumi brīvajā laikā ārpus pastāvīgās dzīvesvietas. Pēc pārvietošanās veida izšķir pasīvo (gk. ekskursijas)un aktīvo (dalībnieki pārvietojas, ejot kājām, slēpojot, airējot, braucot ar velosipēdu u.tml.) tūrismu.
Category:Ģeogrāfija
Viduslaiki
Viduslaiki ir Eiropas un Latvijas vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem.
Eiropā to ievadīja Romas impērijas sabrukums 5. gadsimtā, Latvijā - Krusta kari 12. gadsimtā.
Rietumeiropā to noslēdza Eiropas aizjūru ekspansija un Renesanse 15. gadsimtā, Latvijā - Livonijas konfederācijas sabrukums 16. gadsimtā.
Category:Vēsture
Category:Viduslaiki
ja:中世
simple:Middle Ages
Jūlijs CēzarsGajs Jūlijs Cēzars (Klasiskajā latīņu valodā: IMP·C·IVLIVS·CAESAR·DIVVS) (100. gada p.m.ē. 13. jūlijs - 44. gada p.m.ē. 15. marts) bija militārs un politisks Romas līderis. Iekarojot Galliju viņš izpleta Romas valdījumus līdz Atlantijas okeānam un ienesa Romas kultūru mūsdienu Francijas teritorijā. Tāpat 55. gadā p.m.ē. viņš vadīja pirmo Romas iebrukumu Britānijā.
Cēzars uzvarēja pilsoņu karā, kļuva par mūža diktatoru, un stipri centralizēja varu Romas republikā. Viņa slepkavība, ko veica viņa draugs Marks Bruts un citi senatori, cerībā glābt republiku, izraisīja otru pilsoņu karu, kas sagrāva Romas republiku, un radīja Romas impēriju viņa adoptētā dēla Cēzara Augusta vadībā.
Category:Eiropas vēsture
ja:ガイウス・ユリウス・カエサル
ko:율리우스 카이사르
simple:Julius Caesar
KristietībaKristietība ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācībām, kā aprakstīts Jaunajā Derībā. Kristietība uzskata, ka Jēzus ir ebreju Mesija, kā pareģots Vecajā Derībā. Kristietība ir iekļāvusi daudzas reliģiskās tradīcijas, kas atšķiras starp kultūrām, un sadalījusies tūkstošiem ticību un sektu. Tās trīs lielākie novirzieni ir katolicisms, pareizticība un protestantisms. Kopā skaitot, tā ir pasaulē lielākā reliģija ar vairāk nekā diviem miljardiem sekotāju.
Category:Reliģijas
Category:Kristietība
Category:Teoloģija
ja:キリスト教
ko:기독교
ms:Kristian
simple:Christianity
th:คริสต์ศาสนา
zh-min-nan:Ki-tok-kàu
ZviedrijaZviedrijas Karaliste (zviedriski Konungariket Sverige) ir augsti attīstīta mononacionāla valsts Eiropas ziemeļos - Skandināvijā. Rietumos un ziemeļos tā robežojas ar Norvēģiju, ziemeļaustrumos ar Somiju, bet no austrumiem un dienvidiem to apskalo Baltijas jūra. Zviedrija pazīstama ar saviem liberālajiem sabiedriskajiem uzskatiem un sociāldemokrātu labklājības valsts modeli. Pazīstamākie šīs valsts zīmoli ir IKEA, Volvo, Ericsson, Absolut Vodka.
Teritoriālais iedalījums
- Līdz 1634.gadam - zemes un provinces (landsdelar un landskap).
- Pēc 1634.gada - lēņi (län).
Skat. arī
- Zviedrijas karaļu uzskaitījums
- Zviedrijas pilsētu uzskaitījums
- Zviedrijas premjerministru uzskaitījums
Category:Valstis
Category:Zviedrija
als:Schweden
fiu-vro:Roodsi
[[got:
Viduslaiki
Viduslaiki ir Eiropas un Latvijas vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem.
Eiropā to ievadīja Romas impērijas sabrukums 5. gadsimtā, Latvijā - Krusta kari 12. gadsimtā.
Rietumeiropā to noslēdza Eiropas aizjūru ekspansija un Renesanse 15. gadsimtā, Latvijā - Livonijas konfederācijas sabrukums 16. gadsimtā.
Category:Vēsture
Category:Viduslaiki
ja:中世
simple:Middle Ages
Akvīnas Toms=Akvīnas Toms=
Sv. Akvīnas Toms (Sanctus Thomas Aquinas) (dzimis 1224-26.gadā, miris 1274. gada 7.martā ) - ievērojams katoļu teologs un tiesību filozofs- dabisko tiesību skolas pārstāvis. Katoļu svētais. Viņa ievērojamākais darbs bija Summa theologiae.
svētais
Biogrāfija
Dzimis dižciltīgu cilvēku ģimenē Roka – Sekā. Piecu gadu vecumā viņu nodod Monte Kazino klosterī, kurā tiek atstāts līdz 13 gadu vecumam. No 1239.- 1243.gadam mācījās Neapoles universitātē, un 19 gadu vecumā viņu uzņēma dominikāņu klosterī. Vecāki neatbalstīja šādu lēmumu un pēc vairākkārtējiem meklējumiem aizveda dēlu uz Monte San Džovanni cietoksni, kurā viņš mitinājās divus gadus. Tajā laikā Akvīnas Toms mācījās Pētera Lombarda Sentences un iemācījās no galvas lielu daļu no Svētajiem Rakstiem.
1245.gadā vecāki viņam beidzot atļauj atgriezties savā ordenī. Priekšniecība Tomu nosūtīja uz Parīzi, kur viņš mācījās Alberta Lielā vadībā. Alberts Lielais par viņu izteicās: “Mēs saucām brāli Tomu par mēmo vērsi, bet es jums saku, ka vienu dienu viņu klausīs visa pasaule.” Dzīvojot Parīzē, Akvīnas Toms izskaidroja Svētos Rakstus un Pētera Lombarda Liber sententiarum, uzrakstīja komentārus par Izaja un svētā Mateja Evaņģēliju un par Liber sententiarum. No 1259. – 1268.gadam viņš uzturējās Itālijā, un kādu laiku darbojās pāvesta galmā. Ap 1266.gadu viņš sāka rakstīt Summa theologiae, kurš tā arī paliek nepabeigts.
1269.gadā Akvīnas Toms atgriezās Parīzē. Svētais Ludviks IX viņu vērtēja tik augstu, ka svarīgākos valsts jautājumus viņš vienmēr centās apspriest ar
Akvīnas Tomu. Pāvests Gregors X pavēlēja viņam ierasties otrā Lionas koncilā, kurā apsprieda par latīņu un grieķu baznīcas apvienošanu un gribēja, lai viņš tur izskaidrotu grieķu baznīcas maldus. Ceļā uz turieni Akvīnas Toms saslima un Fossa Nuovā viņu ievietoja cisterciešu klosterī. Akvīnas Toms nomira divas dienas vēlāk, 7.marta rītā.
Pāvests Jānis XXII 1325.gadā viņu izsludināja par svēto. 1567.gadā pāvests Pijs V iecēla viņu Baznīcas doktora godā, un 1880.gadā pāvests Leons XIII izsludināja viņu par universitāšu un augstskolu aizbildni. Baznīcā viņš vēl tiek saukts arī par “Doctor angelicus” – eņģeliskais mācītājs.
Tiesību filozofija
Runā par labu prātam. Dieva likumi tiek iepazīti, sekojot Dieva baušļiem. Akvīnas Toms pieļauj, ka atklāsmes brīžos var izprast atsevišķas dievišķi noteiktas tiesiskās attiecības. Viņš iedala tiesības 4 kategorijās: 1) Dievišķais saprāts (lex aeterna); 2) Dieva likumi no Bībeles (lex divina); 3) Dabiskās tiesības, dzīvojot saskaņā ar Bībeli (lex naturalis); 4) Cilvēka likums jeb pozitīvās tiesības (lex humana).
Akvīnas Toms uzskata, ka cilvēks ir atbrīvots no pozitīvā likuma ievērošanas, ja šis likums ir netaisns vai pret Dieva gribu.
Visaugstākais spēks, pēc Akvīnas Toma domām, ir universālām normām- Dievišķā saprāta principiem, kas valda Visumā.
Filozofija
Balstoties uz Aristoteļa filozofiju, Akvīnas Toms izstrādā mācību par pieciem domas ceļiem, kas ved pie pārliecības par Dieva esamību: 1) pasaulē vērojamas dažādas lietas un parādības. Šajā pasaulē nav iedomājamas lietas, kas nespētu kustēties, tātad tām potenciāli piemīt kustība, kurai nepieciešama ārējo spēku iedarbība. Tā kā viss esošais atrodas kustībā, ir jāpastāv pirmkustinātājam, t.i., Dievam; 2) pasaulē ir vērojama darbīgu cēloņu kārtība. Lieta nevar būt sevis paša cēlonis, jo tad tai vajadzētu būt pirms sevis, taču tas nav iespējams. Tāpēc ir jāpieļauj darbības cēloņa – Dieva esamība; 3)pasaulē ir lietas, kuru esamība ir iespējama. Tās var gan būt, gan nebūt. Ja nekā nebūtu, nekas arī nevarētu sākt būt. Tātad, ne viss esošais ir tikai iespējams, jābūt arī kaut kam tādam, kā esamība ir nepieciešama. Tas ir Dievs – tīrā darbība, mūžīgais akts; 4) pasaulē vērojama dažādu būtņu gradācija: tās ir vairāk vai mazāk labas, cildenas, patiesas. Tas ir mērs, kas ļauj šīs īpašības piedēvēt citām lietām. Tādēļ ir jābūt visu būtņu pilnības cēlonim. Šis cēlonis – maksimālā esamība un pilnība – ir Dievs; 5) norises lietu un parādību pasaulē liecina, ka viss tiecas uz finālu. Tas nevar būt gadījuma rezultāts, bet gan kāda augstāka nolūka izpausme. Tas, kam nepiemīt apziņa, nevar virzīties uz mērķi citādi, kā vien augstāka prāta vadīts. Šis prāts, kas visu vada uz mērķi, ir Dievs.
Akvīnieša skatījumā Dieva radītā pasaule ir grandioza, hierarhiski sakārtota celtne, kurā savu vietu un pastāvēšanas nozīmīgumu gūst katra vissīkākā radība. Vieta hierarhijas kāpnēs ir atkarīga no esošā līdzdalības esamībā – dievišķajā patiesībā. Visas būtnes ar to nav apveltītas vienādā mērā. Cilvēks esamības hierarhijā aizņem vietu starp dzīvniekiem un eņģeļiem, iemiesojot divu pasauļu – garīgās un materiālās – iezīmes.
Akvīnas Toms tiecas harmonizēt ķermeņa un dvēseles attiecības, apvienojot vienā personā. Dievs cilvēkam dāvājis nemirstīgu dvēseli, kas to dara līdzīgu Viņam, taču Dieva dāvana ir arī ķermenis, kas cilvēku saista ar zemi. Dvēseles un ķermeņa savienojumā iezīmējas individualitāte, kas ir neatkārtojama vērtība.
Akvīnietis nepretendē uz Dieva – Radītāja lomu. Pēc viņa pārliecības, pasaule jau reiz ir radīta – un tā ir laba.
Category:Filozofi
ja:トマス・アクィナス
ko:토마스 아퀴나스
Anglija
Category:Ģeogrāfija Holger SzymanskiHolger Szymanski (
- 1972) ist seit 2004 Pressesprecher der NPD-Landtagsfraktion im Sächsischen Landtag.
Szymanski war im Februar 1990 an der Gründung der «Jungen Sozialdemokraten» in Berlin beteiligt. 1994 bis 1995 betreute er als Mitglied der Partei «Die Republikaner» deren Landesgeschäftsstelle in Sachsen. Für die Republikaner trat er bereits als Student erfolglos zur Bundestags- und Landtagswahl 1994 sowie zu den Kommunalwahlen an. Des weiteren fungierte er als Gründungsmitglied der Jungen Landsmannschaft Ostpreußen (JLO) in Sachsen. 1998 organisierte er ein Winterkolleg in den Räumlichkeiten der Burschenschaft Cheruscia Dresden an der Technischen Universität Dresden mit, an welchem unter anderem Funktionäre der NPD, der Jungen Landsmannschaft Ostpreußen und der Organisator der Dresdner Freitagsgespräche Hans-Holger Malcomeß teilnahmen. An den Freitagsgesprächen, einem Treffen von Rechtskonservativen und Rechtsradikalen verschiedener Parteien und Gruppen, nahm Szymanski selbst regelmäßig teil.
Bevor er Pressesprecher der Fraktion wurde, war Szymanski bereits beim Nationalen Bündnis Dresden für die Öffentlichkeitsarbeit zuständig. Er erledigt weiterhin die Pressearbeit für das Bündnis und arbeitet für das NPD - Parteiorgan «Deutsche Stimme».
Neben seiner Parteitätigkeit betrieb Holger Szymanski bis Ende 2004 ein Versandantiquariat in Dresden.
Literatur
- Raimund Hethey, NPD instrumentalisiert sächsischen Landtag. Der rechte Rand Nr. 92 Jan./Febr. 2005, 8 f.
Weblinks
- [http://www.npd-fraktion-sachsen.de Informationsseite der NPD-Fraktion im Sächsischen Landtag]
Szymanski, Holger
Szymanski, Holger
Szymanski, Holger
Szymanski, Holger
Szymanski, Holger
liczniki Hotel in Sofia gu Links gry mieszne gry
|
|
|
|
|
